Azartspēļu atkarība ir azartspēļu spēlēšana, neskatoties uz negatīvo ietekmi un vēlmi pārtraukt spēlēšanu. Azartspēļu atkarības ietekmi parasti problēmas skartā cilvēka tuvinieki. Ja spēlmanis atbilst noteiktiem kritērijiem, šo atkarību var uzskatīt par klīniski pataloģisku slimību. Šī atkarība ir diezgan bieži sastopama dažādu pieaugušo vidū, bet visbiežāk tie ir pusmūža vecuma vīrieši.
Austrālijas valdība savulaik precīzi nonākusi pie azartspēļu atkarības definīcijas: ”Azartspēļu atkarību raksturo dažādas grūtības ierobežot iztērētās naudas daudzumu vai spēlējot pavadīto laiku, kas rezultējas ar negatīvām sekām pašam spēlmanim vai apkārtējiem cilvēkiem”. Merilendas medicīnas centrs azartspēļu atkarību raksturo kā ”nesavaldāmus impulsus un vēlmi nodarboties ar azartspēlēm, kas noved pie attiecīgām sekām”.
Šai atkarībai var būt dažādas formas. Par psiholoģiskiem traucējumiem azartspēļu atkarību var uzskatīt tajā brīdi, kad spēlmanim ir bijuši vismaz 4 no noteiktajiem simptomiem jeb parādībām. Pirmais simptoms ir azartspēlēs ieguldītās naudas daudzuma palielināšana, lai būtu iespējams apmierināt spēlmaņa vajadzību. Otrais simptoms ir nesavaldība un nemiers, kad spēlmani cenšas apturēt no spēlēšanas. Trešais – vairāki neveiksmīgi mēģinājumi atmest nodarbošanos ar azartspēlēm. Nākamā ir aizņemtība ar domām par azartspēlēm (nepārtrauktas domas par pagātnes spēlēšanas pieredzi, nākamās reizes plānošana, naudas meklēšanai nākamai spēlēšanas reizei). Atkarības simptoms noteikti ir spēlēšana, kad cilvēks jūtas uztraukts kādu sadzīvisku iemeslu dēļ. Sestais simptoms ir mēģināšana atgūt zaudēto naudu, lai bilance būtu pozitīva. Nākamais simptoms ir melošana par saistību ar azartspēlēm. Pēdējie divi simptomi jeb biežākās atkarības skarto parādības ir darba vai mācību vietas pazaudēšana un naudas aizņemšanās, lai nosegtu savus parādus vai vienkārši gūtu atbalstu finansiālu grūtību gadījumā.
Lai azartspēļu atkarības skartie cilvēki nenodarītu sev vēl lielāku kaitējumu, visā pasaulē ir izveidotas dažādas palīdzības programmas. Ar šo problēmu saskaras aptuveni 3% no sabiedrības, tādēļ palīdzība ir nepieciešama visai lielam cilvēku skaitam. Palīdzības programmas pārsvarā piedāvā ārstēties ar vairāku soļu programmu vai arī motivējošām sarunām. Palīdzības programmas palīdz spēlmaņiem aizmirst par azartspēļu eksistenci un palīdz atgriezties normālā, pastāvīgā dzīvē, kurā nav jāuztraucas par pazaudēto naudu vai cita veida problēmām.