Mēs bieži vien dzirdam, ka kāds ir kļuvis bagāts vai vinnējis lielu naudas summu, spēlējot azartspēles. Vai azartspēļu spēlēšana var kļūt par profesiju, vai ir iespējams tādā veidā gūt iztikas līdzekļus?
Ar šo jautājumu tika izveidota anketa un ievietota Quora mājas lapā. Atsauksme bija liela, pieredzē dalījās arī paši azartspēļu spēlētāji. Mēs nolēmām publicēt stāstu, kurš mums likās visinteresantākais. Šajā stāstā jūs varēsiet smelties daudz noderīgas informācijas tieši par pokeru. Vai pokers var būt tā azartspēle, ar kuras palīdzību var nopelnīt daudz naudas?
Atbild profesionālais pokera spēlētājs Michael Shinzaki.
Pokers – tie ir amerikāņu kalniņi.
Es profesionāli spēlēju pokeru jau no 7 gadu vecuma. Protams, ka tas nav vienīgais, ar ko es visus šos gadus esmu nodarbojies. Pa šo laiku esmu ieguvis bakalaura diplomu, apmeklējis 45 valstis, strādājis pie savas grāmatas, sniedzis konsultācijas online, bet pokers vienmēr ir bijis mans galvenais ienākumu avots. Šajā laikā esmu piedzīvojis daudz pacēlumu un kritumu gan materiāli, gan garīgi. Pokers man, 20 –gadīgam puisim, ir ļāvis īsā laika periodā gūt lielu dzīves pieredzi, gan pozitīvu, gan negatīvu , gan ne visai vajadzīgu.
Tad, kad rokās sāk birt nauda, viss liekas iespējams.
Esmu redzējis, kā pie pokera galda mainās spēlētāju jūtas un emocijas, kā laimes sajūtu nomaina pilnīgs panīkums. Esmu redzējis prieka asaras, esmu redzējis, kā cilvēki, kuri atradās uz nabadzības robežas sāk maksāt nodokļus, kuri sastāv no sešu zīmju cipariem, esmu redzējis, kā cilvēki cieš sakāvi un ielien milzīgos parādos. Pokers – tie ir amerikāņu kalniņi. Tas liek tev pārdzīvot gan sajūsmu, gan depresiju. Pokers parāda visu labāko un visu sliktāko katrā no spēlētājiem.
Pokers – dīvaina profesija.
Process ir līdzīgs ūdens pārvēršanai par vīnu. Te nav noteiktas darba algas, jūs nevarat pēc darba pārrunām pirmdien ierasties darbā. Jums ir vajadzīgas lielas zināšanas, lai šo nodarbošanos pārvērstu par ienākumu avotu.
Iesācējs ļoti ilgi laiku var palikt neveiksminieks, kamēr sasniegs kaut kādu progresu. Ļoti mainīgs ir spēles sarežģītības līmenis un tam ne vienmēr ir pagaidu atkarība. Jūs varat gada ienākumus nopelnīt dažu stundu laikā un varat spēlēt vairākus mēnešus un palikt mīnusos.
Kad es sāku spēlēt pokeru, es nebiju aizdomājies par to, ka tā varētu būt mana profesija. Spēlē bija paredzēta saskarsmei ar citiem jauniešiem, jo man 18 gados tas bija būtiski. Es guvu baudu no spēles un no konkurences. Man patika uzvaras prieks, man patika intelektuālās spēles, man patika pat tie momenti, kad tu esi iedzīts stūrī un tev stundām ir jāmeklē izeja.
Pēc daudziem zaudējumiem, es sāku analizēt savas kļūdas, uzlabot prasmes. Sāku pirkt grāmatas, skatīties spēles ESPN kanālā, lai saprastu, kāpēc es zaudēju.
Pokerā visu laiku vajag adoptēties. Jūs nevarat saņemt patentu un pēc tam saņemt peļņu līdz mūža beigām. Atcerieties, ja uz kārts ir likta nauda, tad jūsu pretinieki sāk ļoti ātri attīstīties.
Visam pienāk beigas.
Pokers ir atkarība, kura neļauj gūt patiesu apmierinājumu. Vieni spēlētāji gūst apmierinājumu no visu laiku eksistējošā izaicinājuma, bet citi jūt neapmierinātību. Es bieži redzēju to, ka daudz jaunu, talantīgu cilvēku sēž un spēlē kārtis. Viņi savā dzīvē neatstās nekādas pēdas, neizdarīs neko svarīgu, jo viņi tā arī sēdēs un spēlēs. Skatoties uz to visu, es sapratu, ka es tā dzīvot negribu un tas mani pamudināja beigt savu pokera spēlētāja karjeru un sākt jaunu dzīves posmu.
Šis stāsts apliecina, ka pokers var būt profesija un ka ar to var pelnīt naudu dzīvošanai, bet arī šeit ir ļoti smalka robeža, kura veiksmi var pārvērst sakāvē.